Perfect passive participle of dēminuō.
dēminūtus (feminine dēminūta, neuter dēminūtum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēminūtus | dēminūta | dēminūtum | dēminūtī | dēminūtae | dēminūta | |
genitive | dēminūtī | dēminūtae | dēminūtī | dēminūtōrum | dēminūtārum | dēminūtōrum | |
dative | dēminūtō | dēminūtae | dēminūtō | dēminūtīs | |||
accusative | dēminūtum | dēminūtam | dēminūtum | dēminūtōs | dēminūtās | dēminūta | |
ablative | dēminūtō | dēminūtā | dēminūtō | dēminūtīs | |||
vocative | dēminūte | dēminūta | dēminūtum | dēminūtī | dēminūtae | dēminūta |