Perfect passive participle of dēmōlior.
dēmōlītus (feminine dēmōlīta, neuter dēmōlītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēmōlītus | dēmōlīta | dēmōlītum | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlīta | |
genitive | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlītī | dēmōlītōrum | dēmōlītārum | dēmōlītōrum | |
dative | dēmōlītō | dēmōlītae | dēmōlītō | dēmōlītīs | |||
accusative | dēmōlītum | dēmōlītam | dēmōlītum | dēmōlītōs | dēmōlītās | dēmōlīta | |
ablative | dēmōlītō | dēmōlītā | dēmōlītō | dēmōlītīs | |||
vocative | dēmōlīte | dēmōlīta | dēmōlītum | dēmōlītī | dēmōlītae | dēmōlīta |