From dēmōnstrō (“to show, demonstrate”) + -īvus.
dēmōnstrātīvus (feminine dēmōnstrātīva, neuter dēmōnstrātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēmōnstrātīvus | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva | |
genitive | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvōrum | dēmōnstrātīvārum | dēmōnstrātīvōrum | |
dative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
accusative | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvam | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvōs | dēmōnstrātīvās | dēmōnstrātīva | |
ablative | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvā | dēmōnstrātīvō | dēmōnstrātīvīs | |||
vocative | dēmōnstrātīve | dēmōnstrātīva | dēmōnstrātīvum | dēmōnstrātīvī | dēmōnstrātīvae | dēmōnstrātīva |