From Ancient Greek δημοτικός (dēmotikós).
dēmoticus (feminine dēmotica, neuter dēmoticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēmoticus | dēmotica | dēmoticum | dēmoticī | dēmoticae | dēmotica | |
genitive | dēmoticī | dēmoticae | dēmoticī | dēmoticōrum | dēmoticārum | dēmoticōrum | |
dative | dēmoticō | dēmoticae | dēmoticō | dēmoticīs | |||
accusative | dēmoticum | dēmoticam | dēmoticum | dēmoticōs | dēmoticās | dēmotica | |
ablative | dēmoticō | dēmoticā | dēmoticō | dēmoticīs | |||
vocative | dēmotice | dēmotica | dēmoticum | dēmoticī | dēmoticae | dēmotica |