Present participle of dēmūtō
dēmūtāns (genitive dēmūtantis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēmūtāns | dēmūtantēs | dēmūtantia | ||
genitive | dēmūtantis | dēmūtantium | |||
dative | dēmūtantī | dēmūtantibus | |||
accusative | dēmūtantem | dēmūtāns | dēmūtantēs dēmūtantīs |
dēmūtantia | |
ablative | dēmūtante dēmūtantī1 |
dēmūtantibus | |||
vocative | dēmūtāns | dēmūtantēs | dēmūtantia |
1When used purely as an adjective.