Perfect passive participle of dēnegō.
dēnegātus (feminine dēnegāta, neuter dēnegātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēnegātus | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta | |
genitive | dēnegātī | dēnegātae | dēnegātī | dēnegātōrum | dēnegātārum | dēnegātōrum | |
dative | dēnegātō | dēnegātae | dēnegātō | dēnegātīs | |||
accusative | dēnegātum | dēnegātam | dēnegātum | dēnegātōs | dēnegātās | dēnegāta | |
ablative | dēnegātō | dēnegātā | dēnegātō | dēnegātīs | |||
vocative | dēnegāte | dēnegāta | dēnegātum | dēnegātī | dēnegātae | dēnegāta |