Perfect passive participle of dēnōminō.
dēnōminātus (feminine dēnōmināta, neuter dēnōminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēnōminātus | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta | |
genitive | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōminātī | dēnōminātōrum | dēnōminātārum | dēnōminātōrum | |
dative | dēnōminātō | dēnōminātae | dēnōminātō | dēnōminātīs | |||
accusative | dēnōminātum | dēnōminātam | dēnōminātum | dēnōminātōs | dēnōminātās | dēnōmināta | |
ablative | dēnōminātō | dēnōminātā | dēnōminātō | dēnōminātīs | |||
vocative | dēnōmināte | dēnōmināta | dēnōminātum | dēnōminātī | dēnōminātae | dēnōmināta |