Present participle of dēnūdō
dēnūdāns (genitive dēnūdantis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēnūdāns | dēnūdantēs | dēnūdantia | ||
genitive | dēnūdantis | dēnūdantium | |||
dative | dēnūdantī | dēnūdantibus | |||
accusative | dēnūdantem | dēnūdāns | dēnūdantēs dēnūdantīs |
dēnūdantia | |
ablative | dēnūdante dēnūdantī1 |
dēnūdantibus | |||
vocative | dēnūdāns | dēnūdantēs | dēnūdantia |
1When used purely as an adjective.