From dēprecor (“to avert, warn off; deprecate”) + -īvus.
dēprecātīvus (feminine dēprecātīva, neuter dēprecātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēprecātīvus | dēprecātīva | dēprecātīvum | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīva | |
genitive | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīvī | dēprecātīvōrum | dēprecātīvārum | dēprecātīvōrum | |
dative | dēprecātīvō | dēprecātīvae | dēprecātīvō | dēprecātīvīs | |||
accusative | dēprecātīvum | dēprecātīvam | dēprecātīvum | dēprecātīvōs | dēprecātīvās | dēprecātīva | |
ablative | dēprecātīvō | dēprecātīvā | dēprecātīvō | dēprecātīvīs | |||
vocative | dēprecātīve | dēprecātīva | dēprecātīvum | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīva |