Present participle of dērādō.
dērādēns (genitive dērādentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dērādēns | dērādentēs | dērādentia | ||
genitive | dērādentis | dērādentium | |||
dative | dērādentī | dērādentibus | |||
accusative | dērādentem | dērādēns | dērādentēs dērādentīs |
dērādentia | |
ablative | dērādente dērādentī1 |
dērādentibus | |||
vocative | dērādēns | dērādentēs | dērādentia |
1When used purely as an adjective.