Present participle of dērīvō.
dērīvāns (genitive dērīvantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | ||
genitive | dērīvantis | dērīvantium | |||
dative | dērīvantī | dērīvantibus | |||
accusative | dērīvantem | dērīvāns | dērīvantēs dērīvantīs |
dērīvantia | |
ablative | dērīvante dērīvantī1 |
dērīvantibus | |||
vocative | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia |
1When used purely as an adjective.