From dērīvō (“to draw off; derive”) + -īvus.
dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dērīvātīvus | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
genitive | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīvī | dērīvātīvōrum | dērīvātīvārum | dērīvātīvōrum | |
dative | dērīvātīvō | dērīvātīvae | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
accusative | dērīvātīvum | dērīvātīvam | dērīvātīvum | dērīvātīvōs | dērīvātīvās | dērīvātīva | |
ablative | dērīvātīvō | dērīvātīvā | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
vocative | dērīvātīve | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva |