Future active participle of dēsignō.
dēsignātūrus (feminine dēsignātūra, neuter dēsignātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēsignātūrus | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra | |
genitive | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūrī | dēsignātūrōrum | dēsignātūrārum | dēsignātūrōrum | |
dative | dēsignātūrō | dēsignātūrae | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | |||
accusative | dēsignātūrum | dēsignātūram | dēsignātūrum | dēsignātūrōs | dēsignātūrās | dēsignātūra | |
ablative | dēsignātūrō | dēsignātūrā | dēsignātūrō | dēsignātūrīs | |||
vocative | dēsignātūre | dēsignātūra | dēsignātūrum | dēsignātūrī | dēsignātūrae | dēsignātūra |