Perfect passive participle of desperare (“to despair”), active infinitive of dēspērō (“I despair”).
dēspērātus (feminine dēspērāta, neuter dēspērātum, comparative dēspērātior, superlative dēspērātissimus); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēspērātus | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta | |
genitive | dēspērātī | dēspērātae | dēspērātī | dēspērātōrum | dēspērātārum | dēspērātōrum | |
dative | dēspērātō | dēspērātae | dēspērātō | dēspērātīs | |||
accusative | dēspērātum | dēspērātam | dēspērātum | dēspērātōs | dēspērātās | dēspērāta | |
ablative | dēspērātō | dēspērātā | dēspērātō | dēspērātīs | |||
vocative | dēspērāte | dēspērāta | dēspērātum | dēspērātī | dēspērātae | dēspērāta |