Perfect passive participle of dēspoliō
dēspoliātus (feminine dēspoliāta, neuter dēspoliātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēspoliātus | dēspoliāta | dēspoliātum | dēspoliātī | dēspoliātae | dēspoliāta | |
genitive | dēspoliātī | dēspoliātae | dēspoliātī | dēspoliātōrum | dēspoliātārum | dēspoliātōrum | |
dative | dēspoliātō | dēspoliātae | dēspoliātō | dēspoliātīs | |||
accusative | dēspoliātum | dēspoliātam | dēspoliātum | dēspoliātōs | dēspoliātās | dēspoliāta | |
ablative | dēspoliātō | dēspoliātā | dēspoliātō | dēspoliātīs | |||
vocative | dēspoliāte | dēspoliāta | dēspoliātum | dēspoliātī | dēspoliātae | dēspoliāta |