From dēstruō (“to destroy, demolish”) + -īvus.
dēstrūctīvus (feminine dēstrūctīva, neuter dēstrūctīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dēstrūctīvus | dēstrūctīva | dēstrūctīvum | dēstrūctīvī | dēstrūctīvae | dēstrūctīva | |
Genitive | dēstrūctīvī | dēstrūctīvae | dēstrūctīvī | dēstrūctīvōrum | dēstrūctīvārum | dēstrūctīvōrum | |
Dative | dēstrūctīvō | dēstrūctīvae | dēstrūctīvō | dēstrūctīvīs | |||
Accusative | dēstrūctīvum | dēstrūctīvam | dēstrūctīvum | dēstrūctīvōs | dēstrūctīvās | dēstrūctīva | |
Ablative | dēstrūctīvō | dēstrūctīvā | dēstrūctīvō | dēstrūctīvīs | |||
Vocative | dēstrūctīve | dēstrūctīva | dēstrūctīvum | dēstrūctīvī | dēstrūctīvae | dēstrūctīva |