Present participle of dētegō
dētegēns (genitive dētegentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dētegēns | dētegentēs | dētegentia | ||
genitive | dētegentis | dētegentium | |||
dative | dētegentī | dētegentibus | |||
accusative | dētegentem | dētegēns | dētegentēs dētegentīs |
dētegentia | |
ablative | dētegente dētegentī1 |
dētegentibus | |||
vocative | dētegēns | dētegentēs | dētegentia |
1When used purely as an adjective.