Present participle of dētondeō
dētondēns (genitive dētondentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dētondēns | dētondentēs | dētondentia | ||
genitive | dētondentis | dētondentium | |||
dative | dētondentī | dētondentibus | |||
accusative | dētondentem | dētondēns | dētondentēs dētondentīs |
dētondentia | |
ablative | dētondente dētondentī1 |
dētondentibus | |||
vocative | dētondēns | dētondentēs | dētondentia |
1When used purely as an adjective.