Present participle of dētrūdō.
dētrūdēns (genitive dētrūdentis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
genitive | dētrūdentis | dētrūdentium | |||
dative | dētrūdentī | dētrūdentibus | |||
accusative | dētrūdentem | dētrūdēns | dētrūdentēs dētrūdentīs |
dētrūdentia | |
ablative | dētrūdente dētrūdentī1 |
dētrūdentibus | |||
vocative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia |
1When used purely as an adjective.