Present participle of dēturpō
dēturpāns (genitive dēturpantis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dēturpāns | dēturpantēs | dēturpantia | ||
genitive | dēturpantis | dēturpantium | |||
dative | dēturpantī | dēturpantibus | |||
accusative | dēturpantem | dēturpāns | dēturpantēs dēturpantīs |
dēturpantia | |
ablative | dēturpante dēturpantī1 |
dēturpantibus | |||
vocative | dēturpāns | dēturpantēs | dēturpantia |
1When used purely as an adjective.