From devītais (“ninth”) + -nieks.
devītnieks m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | devītnieks | devītnieki |
| accusative (akuzatīvs) | devītnieku | devītniekus |
| genitive (ģenitīvs) | devītnieka | devītnieku |
| dative (datīvs) | devītniekam | devītniekiem |
| instrumental (instrumentālis) | devītnieku | devītniekiem |
| locative (lokatīvs) | devītniekā | devītniekos |
| vocative (vokatīvs) | devītniek | devītnieki |