Perfect passive participle of dēviō.
dēviātus (feminine dēviāta, neuter dēviātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēviātus | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta | |
genitive | dēviātī | dēviātae | dēviātī | dēviātōrum | dēviātārum | dēviātōrum | |
dative | dēviātō | dēviātae | dēviātō | dēviātīs | |||
accusative | dēviātum | dēviātam | dēviātum | dēviātōs | dēviātās | dēviāta | |
ablative | dēviātō | dēviātā | dēviātō | dēviātīs | |||
vocative | dēviāte | dēviāta | dēviātum | dēviātī | dēviātae | dēviāta |