Perfect passive participle of dēvirginō
dēvirginātus (feminine dēvirgināta, neuter dēvirginātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēvirginātus | dēvirgināta | dēvirginātum | dēvirginātī | dēvirginātae | dēvirgināta | |
genitive | dēvirginātī | dēvirginātae | dēvirginātī | dēvirginātōrum | dēvirginātārum | dēvirginātōrum | |
dative | dēvirginātō | dēvirginātae | dēvirginātō | dēvirginātīs | |||
accusative | dēvirginātum | dēvirginātam | dēvirginātum | dēvirginātōs | dēvirginātās | dēvirgināta | |
ablative | dēvirginātō | dēvirginātā | dēvirginātō | dēvirginātīs | |||
vocative | dēvirgināte | dēvirgināta | dēvirginātum | dēvirginātī | dēvirginātae | dēvirgināta |