Perfect passive participle of dēvītō
dēvītātus (feminine dēvītāta, neuter dēvītātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēvītātus | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta | |
genitive | dēvītātī | dēvītātae | dēvītātī | dēvītātōrum | dēvītātārum | dēvītātōrum | |
dative | dēvītātō | dēvītātae | dēvītātō | dēvītātīs | |||
accusative | dēvītātum | dēvītātam | dēvītātum | dēvītātōs | dēvītātās | dēvītāta | |
ablative | dēvītātō | dēvītātā | dēvītātō | dēvītātīs | |||
vocative | dēvītāte | dēvītāta | dēvītātum | dēvītātī | dēvītātae | dēvītāta |