Future active participle of dēvocō.
dēvocātūrus (feminine dēvocātūra, neuter dēvocātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dēvocātūrus | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra | |
genitive | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūrī | dēvocātūrōrum | dēvocātūrārum | dēvocātūrōrum | |
dative | dēvocātūrō | dēvocātūrae | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | |||
accusative | dēvocātūrum | dēvocātūram | dēvocātūrum | dēvocātūrōs | dēvocātūrās | dēvocātūra | |
ablative | dēvocātūrō | dēvocātūrā | dēvocātūrō | dēvocātūrīs | |||
vocative | dēvocātūre | dēvocātūra | dēvocātūrum | dēvocātūrī | dēvocātūrae | dēvocātūra |