Perfect passive participle of dignō.
dignātus (feminine dignāta, neuter dignātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dignātus | dignāta | dignātum | dignātī | dignātae | dignāta | |
genitive | dignātī | dignātae | dignātī | dignātōrum | dignātārum | dignātōrum | |
dative | dignātō | dignātae | dignātō | dignātīs | |||
accusative | dignātum | dignātam | dignātum | dignātōs | dignātās | dignāta | |
ablative | dignātō | dignātā | dignātō | dignātīs | |||
vocative | dignāte | dignāta | dignātum | dignātī | dignātae | dignāta |