Perfect passive participle of dījūdicō
dījūdicātus (feminine dījūdicāta, neuter dījūdicātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dījūdicātus | dījūdicāta | dījūdicātum | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicāta | |
genitive | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicātī | dījūdicātōrum | dījūdicātārum | dījūdicātōrum | |
dative | dījūdicātō | dījūdicātae | dījūdicātō | dījūdicātīs | |||
accusative | dījūdicātum | dījūdicātam | dījūdicātum | dījūdicātōs | dījūdicātās | dījūdicāta | |
ablative | dījūdicātō | dījūdicātā | dījūdicātō | dījūdicātīs | |||
vocative | dījūdicāte | dījūdicāta | dījūdicātum | dījūdicātī | dījūdicātae | dījūdicāta |