dīlūtior (comparative, neuter dīlūtius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dīlūtior | dīlūtius | dīlūtiōrēs | dīlūtiōra | |
genitive | dīlūtiōris | dīlūtiōrum | |||
dative | dīlūtiōrī | dīlūtiōribus | |||
accusative | dīlūtiōrem | dīlūtius | dīlūtiōrēs dīlūtiōrīs |
dīlūtiōra | |
ablative | dīlūtiōre dīlūtiōrī |
dīlūtiōribus | |||
vocative | dīlūtior | dīlūtius | dīlūtiōrēs | dīlūtiōra |