Present participle of dīmētior
dīmētiēns (genitive dīmētientis); third-declension one-termination participle
Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia | ||
genitive | dīmētientis | dīmētientium | |||
dative | dīmētientī | dīmētientibus | |||
accusative | dīmētientem | dīmētiēns | dīmētientēs dīmētientīs |
dīmētientia | |
ablative | dīmētiente dīmētientī1 |
dīmētientibus | |||
vocative | dīmētiēns | dīmētientēs | dīmētientia |
1When used purely as an adjective.
dīmētiēns m (genitive dīmētientis); third declension
Third-declension noun (i-stem).
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | dīmētiēns | dīmētientēs |
genitive | dīmētientis | dīmētientium |
dative | dīmētientī | dīmētientibus |
accusative | dīmētientem | dīmētientēs dīmētientīs |
ablative | dīmētiente | dīmētientibus |
vocative | dīmētiēns | dīmētientēs |