Future active participle of dīmicō.
dīmicātūrus (feminine dīmicātūra, neuter dīmicātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīmicātūrus | dīmicātūra | dīmicātūrum | dīmicātūrī | dīmicātūrae | dīmicātūra | |
genitive | dīmicātūrī | dīmicātūrae | dīmicātūrī | dīmicātūrōrum | dīmicātūrārum | dīmicātūrōrum | |
dative | dīmicātūrō | dīmicātūrae | dīmicātūrō | dīmicātūrīs | |||
accusative | dīmicātūrum | dīmicātūram | dīmicātūrum | dīmicātūrōs | dīmicātūrās | dīmicātūra | |
ablative | dīmicātūrō | dīmicātūrā | dīmicātūrō | dīmicātūrīs | |||
vocative | dīmicātūre | dīmicātūra | dīmicātūrum | dīmicātūrī | dīmicātūrae | dīmicātūra |