dīrigō (“I direct, guide, steer”) + -īvus (“-ive, -ing”).
dīrēctīvus (feminine dīrēctīva, neuter dīrēctīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīrēctīvus | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva | |
genitive | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīvī | dīrēctīvōrum | dīrēctīvārum | dīrēctīvōrum | |
dative | dīrēctīvō | dīrēctīvae | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | |||
accusative | dīrēctīvum | dīrēctīvam | dīrēctīvum | dīrēctīvōs | dīrēctīvās | dīrēctīva | |
ablative | dīrēctīvō | dīrēctīvā | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | |||
vocative | dīrēctīve | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva |