Future active participle of disceptō.
disceptātūrus (feminine disceptātūra, neuter disceptātūrum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | disceptātūrus | disceptātūra | disceptātūrum | disceptātūrī | disceptātūrae | disceptātūra | |
genitive | disceptātūrī | disceptātūrae | disceptātūrī | disceptātūrōrum | disceptātūrārum | disceptātūrōrum | |
dative | disceptātūrō | disceptātūrae | disceptātūrō | disceptātūrīs | |||
accusative | disceptātūrum | disceptātūram | disceptātūrum | disceptātūrōs | disceptātūrās | disceptātūra | |
ablative | disceptātūrō | disceptātūrā | disceptātūrō | disceptātūrīs | |||
vocative | disceptātūre | disceptātūra | disceptātūrum | disceptātūrī | disceptātūrae | disceptātūra |