Perfect passive participle of disceptō
disceptātus (feminine disceptāta, neuter disceptātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | disceptātus | disceptāta | disceptātum | disceptātī | disceptātae | disceptāta | |
genitive | disceptātī | disceptātae | disceptātī | disceptātōrum | disceptātārum | disceptātōrum | |
dative | disceptātō | disceptātae | disceptātō | disceptātīs | |||
accusative | disceptātum | disceptātam | disceptātum | disceptātōs | disceptātās | disceptāta | |
ablative | disceptātō | disceptātā | disceptātō | disceptātīs | |||
vocative | disceptāte | disceptāta | disceptātum | disceptātī | disceptātae | disceptāta |