Future active participle of dispiciō.
dispectūrus (feminine dispectūra, neuter dispectūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dispectūrus | dispectūra | dispectūrum | dispectūrī | dispectūrae | dispectūra | |
genitive | dispectūrī | dispectūrae | dispectūrī | dispectūrōrum | dispectūrārum | dispectūrōrum | |
dative | dispectūrō | dispectūrae | dispectūrō | dispectūrīs | |||
accusative | dispectūrum | dispectūram | dispectūrum | dispectūrōs | dispectūrās | dispectūra | |
ablative | dispectūrō | dispectūrā | dispectūrō | dispectūrīs | |||
vocative | dispectūre | dispectūra | dispectūrum | dispectūrī | dispectūrae | dispectūra |