Future active participle of displicō
displicātūrus (feminine displicātūra, neuter displicātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | displicātūrus | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra | |
genitive | displicātūrī | displicātūrae | displicātūrī | displicātūrōrum | displicātūrārum | displicātūrōrum | |
dative | displicātūrō | displicātūrae | displicātūrō | displicātūrīs | |||
accusative | displicātūrum | displicātūram | displicātūrum | displicātūrōs | displicātūrās | displicātūra | |
ablative | displicātūrō | displicātūrā | displicātūrō | displicātūrīs | |||
vocative | displicātūre | displicātūra | displicātūrum | displicātūrī | displicātūrae | displicātūra |