Perfect passive participle of disputō.
disputātus (feminine disputāta, neuter disputātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | disputātus | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta | |
genitive | disputātī | disputātae | disputātī | disputātōrum | disputātārum | disputātōrum | |
dative | disputātō | disputātae | disputātō | disputātīs | |||
accusative | disputātum | disputātam | disputātum | disputātōs | disputātās | disputāta | |
ablative | disputātō | disputātā | disputātō | disputātīs | |||
vocative | disputāte | disputāta | disputātum | disputātī | disputātae | disputāta |