Perfect passive participle of dissēminō.
dissēminātus (feminine dissēmināta, neuter dissēminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dissēminātus | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |
genitive | dissēminātī | dissēminātae | dissēminātī | dissēminātōrum | dissēminātārum | dissēminātōrum | |
dative | dissēminātō | dissēminātae | dissēminātō | dissēminātīs | |||
accusative | dissēminātum | dissēminātam | dissēminātum | dissēminātōs | dissēminātās | dissēmināta | |
ablative | dissēminātō | dissēminātā | dissēminātō | dissēminātīs | |||
vocative | dissēmināte | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta |