Perfect passive participle of disterminō
disterminātus (feminine distermināta, neuter disterminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | disterminātus | distermināta | disterminātum | disterminātī | disterminātae | distermināta | |
genitive | disterminātī | disterminātae | disterminātī | disterminātōrum | disterminātārum | disterminātōrum | |
dative | disterminātō | disterminātae | disterminātō | disterminātīs | |||
accusative | disterminātum | disterminātam | disterminātum | disterminātōs | disterminātās | distermināta | |
ablative | disterminātō | disterminātā | disterminātō | disterminātīs | |||
vocative | distermināte | distermināta | disterminātum | disterminātī | disterminātae | distermināta |