Perfect passive participle of dīvēndō
dīvēnditus (feminine dīvēndita, neuter dīvēnditum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīvēnditus | dīvēndita | dīvēnditum | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēndita | |
genitive | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēnditī | dīvēnditōrum | dīvēnditārum | dīvēnditōrum | |
dative | dīvēnditō | dīvēnditae | dīvēnditō | dīvēnditīs | |||
accusative | dīvēnditum | dīvēnditam | dīvēnditum | dīvēnditōs | dīvēnditās | dīvēndita | |
ablative | dīvēnditō | dīvēnditā | dīvēnditō | dīvēnditīs | |||
vocative | dīvēndite | dīvēndita | dīvēnditum | dīvēnditī | dīvēnditae | dīvēndita |