Perfect passive participle of dīvīnō
dīvīnātus (feminine dīvīnāta, neuter dīvīnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīvīnātus | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta | |
genitive | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnātī | dīvīnātōrum | dīvīnātārum | dīvīnātōrum | |
dative | dīvīnātō | dīvīnātae | dīvīnātō | dīvīnātīs | |||
accusative | dīvīnātum | dīvīnātam | dīvīnātum | dīvīnātōs | dīvīnātās | dīvīnāta | |
ablative | dīvīnātō | dīvīnātā | dīvīnātō | dīvīnātīs | |||
vocative | dīvīnāte | dīvīnāta | dīvīnātum | dīvīnātī | dīvīnātae | dīvīnāta |