From dominor + -tus or dominus + -ātus. Compare prīncipātus.
dominātus m (genitive dominātūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | dominātus | dominātūs |
genitive | dominātūs | dominātuum |
dative | dominātuī | dominātibus |
accusative | dominātum | dominātūs |
ablative | dominātū | dominātibus |
vocative | dominātus | dominātūs |
Perfect active participle of dominor
dominātus (feminine domināta, neuter dominātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dominātus | domināta | dominātum | dominātī | dominātae | domināta | |
genitive | dominātī | dominātae | dominātī | dominātōrum | dominātārum | dominātōrum | |
dative | dominātō | dominātae | dominātō | dominātīs | |||
accusative | dominātum | dominātam | dominātum | dominātōs | dominātās | domināta | |
ablative | dominātō | dominātā | dominātō | dominātīs | |||
vocative | domināte | domināta | dominātum | dominātī | dominātae | domināta |