dubitātīvus (feminine dubitātīva, neuter dubitātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dubitātīvus | dubitātīva | dubitātīvum | dubitātīvī | dubitātīvae | dubitātīva | |
genitive | dubitātīvī | dubitātīvae | dubitātīvī | dubitātīvōrum | dubitātīvārum | dubitātīvōrum | |
dative | dubitātīvō | dubitātīvae | dubitātīvō | dubitātīvīs | |||
accusative | dubitātīvum | dubitātīvam | dubitātīvum | dubitātīvōs | dubitātīvās | dubitātīva | |
ablative | dubitātīvō | dubitātīvā | dubitātīvō | dubitātīvīs | |||
vocative | dubitātīve | dubitātīva | dubitātīvum | dubitātīvī | dubitātīvae | dubitātīva |