Future active participle of duplicō.
duplicātūrus (feminine duplicātūra, neuter duplicātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | duplicātūrus | duplicātūra | duplicātūrum | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūra | |
genitive | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūrī | duplicātūrōrum | duplicātūrārum | duplicātūrōrum | |
dative | duplicātūrō | duplicātūrae | duplicātūrō | duplicātūrīs | |||
accusative | duplicātūrum | duplicātūram | duplicātūrum | duplicātūrōs | duplicātūrās | duplicātūra | |
ablative | duplicātūrō | duplicātūrā | duplicātūrō | duplicātūrīs | |||
vocative | duplicātūre | duplicātūra | duplicātūrum | duplicātūrī | duplicātūrae | duplicātūra |