From dusmas (“anger, wrath”) + -īgs.
dusmīgs (definite dusmīgais, comparative dusmīgāks, superlative visdusmīgākais, adverb dusmīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | dusmīgs | dusmīgi | dusmīga | dusmīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | dusmīgu | dusmīgus | dusmīgu | dusmīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | dusmīga | dusmīgu | dusmīgas | dusmīgu | |||||
dative (datīvs) | dusmīgam | dusmīgiem | dusmīgai | dusmīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | dusmīgu | dusmīgiem | dusmīgu | dusmīgām | |||||
locative (lokatīvs) | dusmīgā | dusmīgos | dusmīgā | dusmīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||