dzīvot

From the same stem as dzīvs (q.v.), made into a regular second conjugation verb (ending -ot). It replaced an earlier dzīt (“to live”) (q.v.), of which it may have originally been the iterative form (in case it was not directly derived from dzīvs). Its original meaning, “to be alive, to exist,” was later extended to include also “to reside” (like English to live); cf. the derived term dzīvoklis (“apartment, flat”).^[1]

• IPA^(key):

• Audio:

  (file)

dzīvot (intransitive, 2nd conjugation, present dzīvoju, dzīvo, dzīvo, past dzīvoju)

1. (of living beings) to live, to be alive (to exist biologically)

   sēklaudži vispār dzīvo ilgāk nekā kultūršķirnes ― seedlings generally live longer than cultivars

   saknes nolauztajam kokam dzīvoja ― the roots of the felled tree (still) lived

   lai dzīvo! ― (long) live! (= hooray!)

   viņš zināja, ka pēdējais brīdis tuvojas, un viņam kļuva bezgala skumji; tikai dzīvot vēl, kaut stundu, kaut pāris acumirkļu ― he knew that the last moment was coming, and he became infinitely sad; to still live, even if only one more hour, one more moment

2. (of people) to live (to exist consciously)

   dzīvot godīgi, omulīgi, priecīgi ― to live honestly, comfortably, happily

   dzīvot bezrūpīgi ― to live without problems, carefree

   dzīvot plaši ― to live well-off (lit. widely)

   dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem ― to live beyond (one's) means

   no kā viņš dzīvo? ― from what does he live (= earn a living)?

   dzīvot bez darba, grūtos apstākļos ― to live without work, in difficult circumstances

   dzīvot, tas ir: strādāt, domāt, just ― to live, that is: to work, to think, to feel

3. to live, to reside, to inhabit (a place)

   dzīvot Latvijā, Rīgā ― to live in Latvia, in Rīga

   dzīvot mazā dzīvoklī pilsētā ― to live in a small apartment in the city

   lāči dzīvo mežā ― bears live in the forest

   Priedes Jānis dzīvoja turpat, otrajā stāvā, mazā bēniņu istabā ― Priedes Jānis lived right there, on the second floor, in a small attic room

4. (figuratively) to live, to be frequently, for a long time (somewhere)

   stundām dzīvot pa āru ― to live (= always be) outside for hours

   pēcpusdienu, ja laiks labs, vecāmāte dzīvoja pa dārzu ― in the afternoon, if the weather was good, grandmother lived (= always was) in the garden

5. (of ideas, social phenomena) to live, to continue to exist

   viņa vārds ilgi dzīvos tautas piemiņā ― his name will live long in the people's memory

   un dzīvos, ziedēs un ar savām saknēm dziļi ieies dzīvē tikai tāda māksla, kas savu aicinājumu redz kalpošanā lielajai vēstures veidotājai: tautai ― only that art which sees its calling in the service to the great shaper of history - the people - will live, flourish, and strike deep roots in life

6. (of people) to have a certain relationship (with someone else); to reside together (with someone else)

   kaimiņi dzīvo saticīgi ― neighbors live in peace

   dzīvot pie saimnieka par kalpu ― to live with a farmer as (his) servant, hired worker

   tēvs dzīvo ar meitām ― the father lives with (his) daughters

   nevaru dzīvot ar dzērāju ― I can't live with a (heavy) drinker

prefixed verbs:

other derived terms:

• dzīvotājs
• dzīvoties

• dzīve, dzīvīgs, dzīvīgums, dzīvība
• dzīvnieks, dzīvniecisks, dzīvnieciskums
• dzīvoklis
• dzīvs