echinātior (neuter echinātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | echinātior | echinātius | echinātiōrēs | echinātiōra | |
genitive | echinātiōris | echinātiōrum | |||
dative | echinātiōrī | echinātiōribus | |||
accusative | echinātiōrem | echinātius | echinātiōrēs echinātiōrīs |
echinātiōra | |
ablative | echinātiōre echinātiōrī |
echinātiōribus | |||
vocative | echinātior | echinātius | echinātiōrēs | echinātiōra |