Perfect passive participle of effēminō.
effēminātus (feminine effēmināta, neuter effēminātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | effēminātus | effēmināta | effēminātum | effēminātī | effēminātae | effēmināta | |
genitive | effēminātī | effēminātae | effēminātī | effēminātōrum | effēminātārum | effēminātōrum | |
dative | effēminātō | effēminātae | effēminātō | effēminātīs | |||
accusative | effēminātum | effēminātam | effēminātum | effēminātōs | effēminātās | effēmināta | |
ablative | effēminātō | effēminātā | effēminātō | effēminātīs | |||
vocative | effēmināte | effēmināta | effēminātum | effēminātī | effēminātae | effēmināta |