effeto

Hello, you have come here looking for the meaning of the word effeto. In DICTIOUS you will not only get to know all the dictionary meanings for the word effeto, but we will also tell you about its etymology, its characteristics and you will know how to say effeto in singular and plural. Everything you need to know about the word effeto you have here. The definition of the word effeto will help you to be more precise and correct when speaking or writing your texts. Knowing the definition ofeffeto, as well as those of other words, enriches your vocabulary and provides you with more and better linguistic resources.
See also: effetto

Latin

Etymology

ex- +‎ fētō

Pronunciation

Verb

effētō (present infinitive effētāre, perfect active effētāvī, supine effētātum); first conjugation

  1. to abolish (put out of use)

Conjugation

   Conjugation of effētō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present effētō effētās effētat effētāmus effētātis effētant
imperfect effētābam effētābās effētābat effētābāmus effētābātis effētābant
future effētābō effētābis effētābit effētābimus effētābitis effētābunt
perfect effētāvī effētāvistī effētāvit effētāvimus effētāvistis effētāvērunt,
effētāvēre
pluperfect effētāveram effētāverās effētāverat effētāverāmus effētāverātis effētāverant
future perfect effētāverō effētāveris effētāverit effētāverimus effētāveritis effētāverint
passive present effētor effētāris,
effētāre 		effētātur effētāmur effētāminī effētantur
imperfect effētābar effētābāris,
effētābāre 		effētābātur effētābāmur effētābāminī effētābantur
future effētābor effētāberis,
effētābere 		effētābitur effētābimur effētābiminī effētābuntur
perfect effētātus + present active indicative of sum
pluperfect effētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect effētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present effētem effētēs effētet effētēmus effētētis effētent
imperfect effētārem effētārēs effētāret effētārēmus effētārētis effētārent
perfect effētāverim effētāverīs effētāverit effētāverīmus effētāverītis effētāverint
pluperfect effētāvissem effētāvissēs effētāvisset effētāvissēmus effētāvissētis effētāvissent
passive present effēter effētēris,
effētēre 		effētētur effētēmur effētēminī effētentur
imperfect effētārer effētārēris,
effētārēre 		effētārētur effētārēmur effētārēminī effētārentur
perfect effētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect effētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — effētā — — effētāte —
future — effētātō effētātō — effētātōte effētantō
passive present — effētāre — — effētāminī —
future — effētātor effētātor — — effētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives effētāre effētāvisse effētātūrum esse effētārī effētātum esse effētātum īrī
participles effētāns — effētātūrus — effētātus effētandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
effētandī effētandō effētandum effētandō effētātum effētātū

Adjective

effētō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of effētus

References

  • “effeto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • effeto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Wikious
Boobota
Sagapedia