Perfect passive participle of efflāgitō.
efflāgitātus (feminine efflāgitāta, neuter efflāgitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | efflāgitātus | efflāgitāta | efflāgitātum | efflāgitātī | efflāgitātae | efflāgitāta | |
genitive | efflāgitātī | efflāgitātae | efflāgitātī | efflāgitātōrum | efflāgitātārum | efflāgitātōrum | |
dative | efflāgitātō | efflāgitātae | efflāgitātō | efflāgitātīs | |||
accusative | efflāgitātum | efflāgitātam | efflāgitātum | efflāgitātōs | efflāgitātās | efflāgitāta | |
ablative | efflāgitātō | efflāgitātā | efflāgitātō | efflāgitātīs | |||
vocative | efflāgitāte | efflāgitāta | efflāgitātum | efflāgitātī | efflāgitātae | efflāgitāta |