effrāctūra
effrāctūrā
effrāctūra f (genitive effrāctūrae); first declension
First-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | effrāctūra | effrāctūrae |
genitive | effrāctūrae | effrāctūrārum |
dative | effrāctūrae | effrāctūrīs |
accusative | effrāctūram | effrāctūrās |
ablative | effrāctūrā | effrāctūrīs |
vocative | effrāctūra | effrāctūrae |